 Kad un kā nosaka tiesības uz darba pārtraukumu?
Ja darba laiks ir ilgāks par sešām stundām, jums ir tiesības uz pārtraukumu darbā ne vēlāk kā četras stundas no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, taču tam jābūt vismaz 30 minūtes garam.
Papildu pārtraukums pienākas darbiniekiem, kuri darbā pakļauti īpašam riskam, un darbiniekiem, kuriem ir bērns līdz pusotra gada vecumam (bērna barošanai). Papildu pārtraukuma laiks tiek ieskaitīts darbinieka darba laikā, un par to jāsaglabā darba samaksa. Tiem darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.
Kāds ir normālais darba dienas ilgums?
Normālais darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt astoņas stundas. Tomēr pastāv atsevišķi izņēmumi. Piemēram:
o ja ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt 7 stundas;
o ja darbinieki, kas pakļauti īpašam riskam, šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt 7 stundas.
Ja šiem darbiniekiem ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas ilgums viņiem nedrīkst pārsniegt sešas stundas.
Kāds ir maksimālais darba stundu skaits normālā darba nedēļā?
Darbinieka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas. Normālais nedēļas darba laiks darbiniekiem, kas pakļauti īpašam riskam un tiek nodarbināti ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika, nedrīkst attiecīgi pārsniegt 35 stundas nedēļā.
Vispārēji darbiniekiem ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams organizēt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt sešu dienu darba nedēļu.
Šādā gadījumā sestdienās darbs beidzas agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās tiek noteikts darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.
Kad ir tiesības strādāt nepilnu darba laiku?
Darba devējs un darbinieks var vienoties par tādiem darba līguma nosacījumiem, kas nosaka īsāku darba dienu vai darba nedēļu. Turklāt darba devējs var pēc darbinieka lūguma pārcelt darbinieku no normāla darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja. Pēc darbinieka vēlēšanās darba devējam jānodrošina iespēja strādāt nepilnu darba dienu:
o grūtniecēm;
o sievietēm pēcdzemdību periodā līdz gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti — visā barošanas laikā;
o darbiniekiem, kuriem ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.
Kādas tiesības ir nepilnu darba laiku strādājošajiem?
Darbiniekiem, kas ir nodarbināti nepilnu darba laiku, ir tādas pašas tiesības kā tiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti normālu darba laiku. Piemēram, tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Vai kādam ir aizliegts strādāt virsstundas?
Darba drošības un veselības aizsardzības prasību dēļ aizliegts strādāt virsstundas ir visām personām, kurām vēl nav 18 gadu, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti — visā barošanas laikā.
Vai pastāv darbinieku kategorijas, uz ko neattiecas darba laika ierobežojumi?
Atsevišķām darbinieku kategorijām, ievērojot viņu darba īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts, vai to var noteikt paši darbinieki.
Tomēr darba devējam jebkurā gadījumā jānodrošina darba drošības un veselības aizsardzības principu ievērošana, kā arī jānodrošina pietiekama atpūta attiecīgajam darbiniekam.
avots
|
